(1) Punktu korozija: punktveida korozija, kas pazīstama arī kā poru korozija, ir lokalizēta korozijas forma, kas uz metāla veido adatas, punktveida un porām līdzīgas struktūras. Punktu korozija ir unikāla anodiskās reakcijas forma, kas ir autokatalītisks process. Tas attiecas uz apstākļiem, ko izraisa korozijas process punktveida korozijas caurumā, piemēram, kodīgu vielu (CL -, F - utt.) un vielu, kas veicina reakciju (CU2+, ZN{{). 4}} utt.), kas ne tikai veicina, bet arī ir pietiekami, lai saglabātu korozijas turpināšanos.
(2) Vienmērīga korozija: kad alumīnijs izšķīst tādos šķīdumos kā fosforskābe un nātrija hidroksīds, uz tā esošā oksīda plēve tiek pakļauta vienmērīgai korozijai, un arī šķīšanas ātrums ir vienāds. Palielinoties šķīduma temperatūrai, palielinās šķīduma koncentrācija, veicinot alumīnija koroziju.
(3) Spraugas korozija: spraugas korozija ir lokālas korozijas veids. Plaisu korozijas parādība elektrolītiskos šķīdumos, kur metāla sastāvdaļas veido spraugas starp metāliem vai starp metāliem un nemetāliem ar pietiekamu platumu, lai iegremdētu vidi, atstājot to stagnējošā stāvoklī, pastiprinot iekšējo koroziju spraugās. Spraugas korozija ir īpaši pakļauta mehānisko komponentu savienojuma vietām, piemēram, metāla starplikām vai kniedēšanas savienojumiem, kā arī spraugās starp alumīnija durvīm un logiem un javu. Tas pieder pie akumulatora efekta veida, taču spraugas parasti rodas noteiktā izmēru diapazonā, piemēram, ar pietiekamu platumu, lai šķīdums varētu iekļūt, pietiekami šaurām, lai šķīdums varētu stagnēt utt. Tāpēc ir jāievēro piesardzība. lietojumiem vai inženierzinātnēm, lai izvairītos no vides, kas var izraisīt plaisu koroziju. Plaisu korozijas mehānisms ir līdzīgs perforācijas korozijai. Pirmkārt, tā ir vienmērīga korozija, un pēc tam skābekļa koncentrācijas un akumulatora atšķaidīšanas dēļ tas var izraisīt anoda reakciju (skābekļa deficīta zona) un katoda reakciju (zona, kas bagāta ar skābekli). Tā kā spraugā nav iespējams papildināt skābekli, anoda reakcija turpināsies tajā pašā stāvoklī, izraisot nopietnus korozijas rezultātus.
(4) Starpgranulārā korozija: attiecas uz lokalizētas korozijas parādību, kas rodas metāla robežās. No elektroķīmiskā viedokļa, ņemot vērā to, ka materiāla graudi ir katodi un graudu robežas parasti ir anodi, korozija graudu robežās joprojām ir nedaudz lielāka nekā graudu robežās vienmērīgas korozijas gadījumā. Ja īpašos apstākļos korozijas izturības elementi pie materiāla graudu robežām ir relatīvi samazināti, un notiks starpkristālu korozija. AL-CU-MG un AL-ZN-MG alumīnija sakausējumi mēdz izrādīt starpkristālu koroziju.
(5) Sprieguma korozijas plaisāšana (SCC): SCC alumīnija sakausējumos tika atklāta 1930. gadu sākumā. Metālu bojājumus sprieguma (stiepes sprieguma vai iekšējā sprieguma) un korozīvās vides kombinētā iedarbībā sauc par SCC. SCC īpašība ir korozijas veidošanās, mehāniskas plaisas, kas var veidoties gar graudu robežām vai izplatīties kristāla sabrukšanas rezultātā. Sakarā ar plaisu izplešanos metāla iekšpusē, metāla konstrukcijas stiprība var ievērojami samazināties, un smagos gadījumos var rasties pēkšņa atteice. Ja materiāls tiek pakļauts lokālai spriedzei vai nevienmērīgai spriedzei, lielai spriedzei pakļautā zona veidos anodu, savukārt mazākam spriegumam pakļautajā zonā – katods. Tāpēc pielietotais spriegums paātrinās korozijas procesu, ko sauc par reaktīvo akumulatoru. Sprieguma korozija rodas materiālos, kas ir auksti apstrādāti, un vietas, kas ir ļoti auksti apstrādātas, ir vairāk anodētas. Turklāt, ja materiālā ir plaisas, tas var izraisīt arī stresa koroziju.
